BSD un FreeBSD vēsture: no Berkeley Unix līdz populārai serveru platformai

BSD operētājsistēmas pirmsākumi meklējami 1974. gadā, kad Kalifornijas Universitātes Berklijas pētniecības grupa no AT&T ieguva tiesības izmantot Unix pirmkodu. Ar DARPA atbalstu zinātnieki varēja ievērojami uzlabot Unix un izveidot jaunu versiju ar nosaukumu Berkeley Software Distribution (BSD). Šajā operētājsistēmā tika iestrādātas modernas tā laika tehnoloģijas, piemēram, TCP/IP protokols, Berkeley Fast File sistēma un virtuālās atmiņas mehānisms.

BSD projekts oficiāli tika uzsākts 1976. gadā Bila Džoija vadībā. 1989. gadā tika izdota pirmā publiskā BSD versija ar nosaukumu Net-1, kurai 1991. gadā sekoja Net-2 versija. 1993. gadā projekts tika pārdēvēts par FreeBSD, un tā paša gada rudenī tika izdota pirmā versija ar šo nosaukumu.

Nozīmīgi FreeBSD attīstības pavērsieni

Ar katru jaunu versiju FreeBSD paplašināja savas iespējas un kļuva arvien funkcionālāka serveru lietošanai:

• Pirmajā versijā, kas bija paredzēta kā pilnvērtīga serveru platforma, bija iekļauts pārnesto programmu kopums.
• Šī versija, kas tika izdota 1994. gadā, vairs nesaturēja AT&T kodu un ieguva vairākus būtiskus uzlabojumus, tostarp atjauninātu BSD-Lite 4.4 koda bāzi, atbalstu dažādām failu sistēmām (MS-DOS, unionfs, kernfs) un uzlabojumus daudzpavedienu un daudzprocesoru darbībai.
• Trešā versija, kas tika ieviesta 1998. gadā, atbalstīja SMP, USB un nodrošināja atbalstu gigabitu tīkla adapteriem.
• 2000. gadā tika izdota versija, kas ieguva popularitāti interneta un hostinga pakalpojumu sniedzēju vidū, pateicoties tās uzticamībai un augstajai veiktspējai. Tā bija spēkā līdz 2007. gadam.
• 2009. gadā tika izdota versija ar konteineru (vimage) atbalstu virtualizācijai, uzlabotu tīklu un USB 3.0 atbalstu.
• 2021. gadā sistēma tika modernizēta, pārejot uz OpenZFS failu sistēmu un uzlabojot unifikāciju starp platformām, tādējādi uzlabojot veiktspēju.

FreeBSD izstrādes modelis

FreeBSD projekts tiek attīstīts, pateicoties kopienas centieniem, ko veido divas galvenās grupas: commiters un contributors. Atbalstītāji iesniedz priekšlikumus par sistēmas uzlabojumiem, kurus pēc tam pārbauda un apstiprina projekta kodola komandas aktīvākie dalībnieki. Izstrāde ir sadalīta divās atzarēs: FreeBSD-CURRENT (eksperimentālā) un FreeBSD-STABLE (stabilā). Pēc CURRENT testēšanas izmaiņas tiek pārceltas uz STABLE, tādējādi nodrošinot galīgo versiju uzticamību un stabilitāti.

FreeBSD priekšrocības un ierobežojumi attiecībā uz VPS

FreeBSD tiek uzskatīta par jaudīgu VPS platformu, kas būs īpaši interesanta tiem, kam svarīga stabila un droša darbība ar optimālu resursu izmantošanu. Galvenās FreeBSD priekšrocības ir šādas:

• Efektīva resursu pārvaldība: operētājsistēma ļauj visefektīvāk sadalīt servera resursus.
• Augsta savietojamība: FreeBSD atbalsta plašu aparatūras un programmatūras klāstu.
• Droša drošība: sistēmas kodols ir rūpīgi aizsargāts pret apdraudējumiem.
• Elastīga pielāgošana: FreeBSD var pielāgot īpašām lietotāju vajadzībām.

Kā trūkumus var minēt tās grūtības iesācējiem, nepieciešamību pēc labām komandrindas prasmēm un iespējamās savietojamības problēmas ar dažiem draiveriem.

Secinājumi

FreeBSD joprojām ir viena no labākajām operētājsistēmām serveru lietošanai, jo tā ir elastīga, droša un uzticama. Pastāvīgi atjauninājumi un aktīva attīstība padara to par lielisku izvēli augstas veiktspējas un drošu serveru risinājumu izveidei.