Linux operētājsistēmā TTL (Time to Live) ir vērtība, kas nosaka, cik ilgi pakete var darboties tīklā. Šis lauks ir ietverts IP paketes galvenē un nosaka maksimālo soļu skaitu (mezglu skaitu, caur kuriem pakete var iziet), ko pakete var veikt, pirms tā tiek noraidīta.
Katru reizi, kad pakete šķērso tīkla maršrutētāju, TTL vērtība tiek samazināta par 1. Ja TTL vērtība sasniedz nulli, pakete tiek izņemta no tīkla un nosūtīta atpakaļ sūtītājam ar ziņojumu "kalpošanas laiks beidzies". Tas palīdz novērst to, ka paketes bezgalīgi cirkulē tīklā un nesasniedz galamērķi.
Linux operētājsistēmā TTL vērtību izejošajām paketēm var iestatīt, izmantojot ping utilītu ar opciju -t.
Piemēram, komanda "ping -t 10.0.0.0.1" nosūtīs ICMP paketes uz mitekli 10.0.0.0.1 ar TTL vērtību, kas parasti ir 64. Ja vēlaties mainīt TTL vērtību, varat izmantot opciju -i
, piemēram, "ping -t 10.0.0.0.0.1 -i 128" iestatīs TTL uz 128.
Pirmkārt, TTL tiek izmantots, lai nepieļautu, ka paketes bezgalīgi cirkulē tīklā un nesasniedz savu galamērķi. Ja pakete šķērso tīkla maršrutētāju un TTL sasniedz nulli, pakete tiek izņemta no tīkla un nosūtīta atpakaļ sūtītājam ar ziņojumu "time to live expired" (beidzies termiņš). Tas palīdz novērst pakešu zudumus un samazina tīkla slodzi.
Otrkārt, TTL izmanto arī, lai noteiktu optimālo paketes pārraides ceļu tīklā. Ja mezgliem tīklā ir dažādas TTL vērtības, maršrutētāji izvēlas īsāku ceļu paketēm ar mazāku TTL vērtību, kas var paātrināt paketes piegādi.
Visbeidzot, Linux sistēmā TTL var izmantot, lai pārbaudītu tīkla savienojamību un diagnosticētu tīkla problēmas. Piemēram, komanda ping ar opciju -t
ļauj sūtīt paketes ar noteiktu TTL vērtību uz attālu mitekli un izmērīt laiku, kas nepieciešams atbildes saņemšanai. Ja atbilde netiek saņemta, tas var liecināt par tīkla problēmām vai par to, ka attālais resursdators nav sasniedzams.