Atšķirības starp Ubuntu un Debian

Debian un Ubuntu lietotnēs lietojumprogrammu pārvaldīšanai varat izmantot komandu apt-get. Abās distribucijās tiek izmantotas DEB paketes. Bieži vien pakotņu instalēšanas instrukcijas ir vienādas abās izplatīšanās sistēmās. Ja, neskatoties uz tik būtiskām līdzībām, starp abām ir kāda atšķirība?

Debian un Ubuntu pieder pie viena un tā paša veida distribūcijām. Debian 1993. gadā izveidoja Ians Mērdoks (Ian Murdoch). Ubuntu 2004. gadā izveidoja Mark Shuttleworth, un tās pamatā ir Debian. Ir simtiem Linux izplatīšanu, un ne visas tās ir neatkarīgas, no nulles radītas izplatīšanas. Debian, Arch, Red Hat ir lielākās no tām, kas nav atvasinājumi.

Ubuntu izplatīšanas pamatā ir Debian. Ubuntu izmanto to pašu APT pakešu pārvaldības sistēmu, ko Debian, un izmanto paketes un bibliotēkas no tās repozitorijiem. Tā izmanto Debian infrastruktūru kā pamatu.

Galvenās atvasinātās izplatīšanas sistēmas izmanto to pašu pakotņu pārvaldības sistēmu un tām ir tādas pašas paketes kā bāzes izplatīšanai. Jūs varat pievienot paketes un veikt izmaiņas. Šī ir viena no galvenajām atšķirībām, kas jāatzīmē starp Ubuntu un Debian.

Atšķirības starp DEBIAN UN UBUNTU

Ubuntu ir balstīta uz Debian arhitektūru un izmanto .DEB paketes tādā pašā veidā kā Debian. Varētu teikt, ka Ubuntu lietošana ir līdzīga Debian. Vai tas tā patiešām ir? Patiesībā nē. Pastāv faktori, kas tās atšķir viena no otras. Apskatīsim tos, lai salīdzinātu Ubuntu un Debian. Ņemiet vērā, ka daži salīdzinājumi attiecas uz darbvirsmas versijām un daži uz servera versijām.

Atjaunotās versijas

Ubuntu tiek izdota LTS un regulārajā versijā. Ubuntu LTS iznāk reizi divos gados, un pēc tam tā tiek atbalstīta piecus gadus. Jūs varat atjaunināt uz nākamo pieejamo LTS versiju. LTS versijas tiek uzskatītas par stabilākām.

Regulārās versijas tiek izdotas ik pēc sešiem mēnešiem. Tās tiek atbalstītas tikai deviņus mēnešus, taču tajās ir jaunākas programmatūras un funkciju versijas. Uz nākamajām Ubuntu versijām vajadzētu atjaunināt līdz brīdim, kad beidzas pašreizējās versijas derīguma termiņš. Lietotājs var izvēlēties starp stabilitāti un jaunākām funkcijām.

Debian ir trīs dažādas versijas: stabilā, testa un nestabilā. Nestabilā ir paredzēta testēšanai. Testa izplatījumi ir stabilāki. Tās tiek izmantotas, lai sagatavotu nākamo stabilo atzaru. Daži Debian lietotāji dod priekšroku testēšanas atzaram, lai iegūtu jaunas funkcijas. Stabilais atzars ir galvenā Debian versija. Tajā var nebūt jaunākās programmatūras un funkciju, taču attiecībā uz stabilitāti Debian Stable ir ļoti uzticams. Ik pēc diviem gadiem tiek izdota jauna stabila versija, un tā tiek atbalstīta trīs gadus. Pēc tam ir jāatjaunina uz nākamo pieejamo stabilo versiju.

Programmatūras novitāte

Debian uzsvars uz stabilitāti nozīmē to, ka tā nav īpaši ieinteresēta jaunāko programmatūras versiju izdošanā. Jaunākajā Debian 11 versijā ir iekļauta GNOME 3.38, nevis jaunākā GNOME 40 versija. Tāda pati situācija ir arī ar citu programmatūru, piemēram, GIMP, LibreOffice. Tāpēc Linux kopienā ir populārs joks "Stabilais Debian ir novecojušais Debian".

Arī Ubuntu LTS izdevumos galvenā uzmanība tiek pievērsta stabilitātei. Taču tajās parasti ir jaunākas populārās programmatūras versijas. Dažas programmatūras ir iespējams instalēt no izstrādātāja repozitorija. Ja nepieciešama jaunākā Docker versija, gan Debian, gan Ubuntu var pievienot Docker repozitoriju.

Kopumā Debian Stable programmatūrai bieži vien ir vecākas versijas salīdzinājumā ar Ubuntu.

Programmatūras pieejamība

Gan Debian, gan Ubuntu ir milzīgs programmatūras repozitorijs. Ubuntu ir PPA (Personal Package Archive). Izmantojot PPA, jaunas programmatūras instalēšana vai jaunākās programmatūras versijas iegūšana ir nedaudz vienkāršāka.

Platformas atbalsts

Ubuntu ir pieejama 64 bitu x86 un ARM platformām. Tā vairs neizdod 32 bitu ISO.Savukārt Debian atbalsta gan 32 bitu, gan 64 bitu arhitektūru. Turklāt Debian atbalsta arī 64 bitu ARM (arm64), ARM EABI (armel), ARMv7 (EABI hard-float ABI, armhf), little-endian MIPS (mipsel), 64 bitu little-endian MIPS (mips64el), 64 bitu PowerPC ar tiešo baitu secību (ppc64el) un IBM System z (s390x). Ne velti to sauc par "universālo operētājsistēmu".

Inicializācija

Ubuntu instalēšana ir daudz vienkāršāka nekā Debian. Debian var mulsināt pat vidējo Linux lietotāju. Pēc nokļūšanas sistēmā Debian pēc noklusējuma tiek nodrošināts minimālais ISO. Šajā ISO ir tikai atvērtā pirmkoda programmaparatūra. Instalēšanas laikā jūs sapratīsiet, ka tīkla adapteri un cita aparatūra netiks atpazīta. ir atsevišķs patentēts ISO attēls, kas satur patentētu programmaparatūru, bet tas ir paslēpts, un, ja jūs to nezināt, jūs sagaida nepatīkams pārsteigums.

Ubuntu ir daudz iecietīgāka, kad runa ir par patentētu draiveru un programmaparatūras iekļaušanu noklusējuma ISO. Turklāt Debian instalētājs izskatās vecs, bet Ubuntu instalētājs izskatās mūsdienīgs. Ubuntu instalētājs atpazīst citas diskā instalētās operētājsistēmas un piedāvā iespēju instalēt Ubuntu kopā ar esošajām operētājsistēmām (dual boot).

Aparatūras atbalsts

Debian ir orientēts uz bezmaksas un atvērtā pirmkoda programmatūru. Tas nozīmē, ka Debian nodrošinātajā kodolā nav iekļauti patentēti draiveri vai programmaparatūra. Tas nenozīmē, ka tas nevar darboties, taču jums būs jāpievieno papildu repozitoriji un viss jāinstalē manuāli. Ja šajā jautājumā salīdzinām Ubuntu un Debian, Ubuntu distribūcija nav perfekta, taču tā ir daudz labāka par Debian, jo nodrošina draiverus un programmaparatūru jau no iepakojuma. Tas nozīmē mazāk problēmu un labāku pieejamību.

Darba izvēle starp

Ubuntu pēc noklusējuma izmanto pielāgotu GNOME darbvirsmas vidi. Jūs varat instalēt citas darbvirsmas vides virs tās vai izvēlēties dažādas uz darbvirsmu balstītas Ubuntu iespējas, piemēram, Kubuntu (KDE), Xubuntu (Xfce) utt. Arī Debian pēc noklusējuma instalē GNOME. Taču tā instalētājs piedāvā iespēju instalēšanas procesa laikā instalēt darbvirsmas vidi pēc jūsu izvēles.

Gan Debian, gan Ubuntu ir laba izvēle darbvirsmas vai servera operētājsistēmām. Apt pakešu pārvaldnieks un DEB paketes ir kopīgas.